10. Sievietēm stāvoklī nevajag griezt matus

No Viktoriāņu laikmeta un pat agrāk daudzi ticēja, ka sievietes pēc visiem parametriem ir sliktākas par vīriešiem, tajā skaitā arī psihiski. Pat 1960. gados Kultūras revolūcijas laikā daudzi ārsti ticēja, ka sievietes ir ļoti stipri atkarīgas no saviem hormoniem, bet sievietes stāvoklī vēl jo vairāk bija bumbas ar laika degli. Tika uzskatīts, ka sievietes stāvoklī rīkojas nepārdomāti, tajā skaitā nēsāja sliktas frizūras, līdz ar to viņām neieteica griezt matus, lai vēlāk nenervozētu sliktas frizūras dēļ. Jo pēc ārsta uzskatiem sievieti visvairāk uztrauca frizūra. Pateicoties šādiem padomiem matu griešana grūtniecības laikā pārtapa par māņticības aktu.

9. Haizivis var ārstēt vēzi

Neskatoties uz dažādiem eksperimentiem un speciālistu atzinumiem, daudzi cilvēki vēl joprojām tic, ka Haizivs skrimslis var izārstēt vēzi. 1950. gados cilvēki ticēja, ka haizivīm ir spēja cīnīties ar vēzi. Dr. Jons Rudolfs, ķirurgs, 1950. gados veica milzīgu daudzumu pētījumu izzinot Haizivs skrimšļa efektu attiecībā uz pacientiem, kuri slimo ar vēzi. Minētā pārliecība nonāca līdz pat 90. gadiem un cilvēki ticēja Haizivju spējām, jo šīs zivis ir vienas no nedaudzajām, kas nesaslimst ar vēzi. Vēlāk zinātnieki pierādīja, ka haizivīm arī var būt vēzis.

Patiesībā bija reģistrēti 42 gadījumi, kad haizivīm bija audzējs.

8. Ieguldīt videospēlēs ir muļķīgi.

60 gadu sākumā izgudrotājs un videospēļu izstrādātājs Ralfs Bajers Domāja par videospēļu pārnešanu uz televizoru.

Tajā laikā viņš strādāja televīzijas kompānijā. Bajers jautāja daudziem augstāk stāvošajiem spēlētājiem, vai tie uzskata šo ideju par interesantu. Daudzi par viņu tikai pasmējās. Gala rezultātā Bajers savāca pietiekami daudz naudu savai kompānijai Magnavox ar nosaukumu Odyssey, bet viņa izstrādi aizēnoja veiklākie kompānijas Aatari plāni un izstrādes. Tomēr viņš izlaida savu videospēli un vēsture parādīja, ka viņam bija taisnība.

7.Cigaretes palīdz sievietēm stāvoklī izvairīties no aizcietējumiem.

Visi mēs zinām, ka smēķēšana kaitē veselībai. Īpaši sievietēm gaidībās, bet pagājušā gadsimta 50. un 60. gados cigaretes tika uzskatītas par palīgiem grūtniecēm. Daudzas sievietes bija pārliecinātas, ka smēķēt drīkst un pat vajag, jo tas palīdz pret aizcietējumiem. Daudzi ārsti ieteica tās grūtniecēm, kuras cieta no aizcietējumiem. Tajā pat laikā atsevišķi ārsti uzskatīja, ka kopā ar smēķēšanu sievietēm vajadzētu lietot sarkanvīnu, kas "garantē", ka piedzims puika.

6. Cukurs ir pilnīgi nekaitīgs

Tagad nav neviena ārsta, trenera vai dietologa, kurš pateiktu, ka cukurs ir nekaitīgs veselībai. Ja mēs par to zinām, tad kāpēc mēs atrodam cukuru ir visur? Iespējams tāpēc, ka daudzus gadus cukura rūpniecība darīja visu iespējamo, lai slēptu cukura lietošanas sekas attiecībā uz cilvēka organismu. ASV 1960. gados cukura industrija apmaksāja pētījumus, kuri norādīja negatīvo tauku, bet ne cukura ietekmi uz organismu. Tie bija mēģinājumi noslēpt faktu par atrasto saistību ar cukuru un sirds un asinsvadu slimībām. Pat šodien kompānijas, kas pārstāv cukura rūpniecību, mēģina pasargāt savu vārdu un sponsorē pētījumus par cukura efektivitāti un tā lomu sirds slimību attīstībā.

5. Cita nākotne.

Ja paskatās 60., 70. un pat 80. gadu filmas, kur režisori un scenāristi mēģina parādīt, kāda būs nākotne, jūs ievērosiet, ka viņi bija diezgan tālu no patiesības. Bija pat televīzijas pārraides, kuru vadītāji mēģināja uzminēt, kādas tehnoloģijas nākotnē kļūs par ierastām. Daži bija diezgan tuvu, īpaši tie, kas minēja par 3D tehnoloģiju un audio sistēmu parādīšanos, kuras varēs vadīt ar pults palīdzību. Pastāvēja kļūdains uzskats, ka nākotnē cilvēki strādās mazāk, bet atpūtīsies vairāk. Pie tam vairākums no viņiem varēs atvaļinājumu uz mēnesi.

4. Neprecētām sievietēm nedrīkst izsniegt kredītkartes.

ASV 60-jos gados bankas atteicās izsniegt neprecētām sievietēm kredītkartes, jo uzskatīja, ka vientuļām sievietēm nedrīkst ticēt. Bet ja sieviete bija precējusies, tad viņai izsniedza karti, ja vīrs parakstīja dokumentus kopā ar viņu.
Vēlāk bankām aizliedza teikt “nē” tiem, kas vēlējās saņemt kredītkartes.

Ko vēl nedrīkstēja darīt sievietes tajā laikā? Atsevišķos štatos viņām bija aizliegts strādāt tiesās un iegādāties pretapaugļošanās līdzekļus.

3. Vardarbība laulībā nepastāv

Vardarbību pret laulāto tajā laikā neizskatīja, pat neskatoties uz to, ka ik gadu reģistrēja ar vien vairāk vardarbības aktu no vīra puses pret sievu. Kaut kas tāds nedrīkst notikt. Ilgu laiku sievietes, kuras nevēlējās gulēt ar savu vīru, bija nolemtas šķiršanai. Tika uzskatīts, ja sieviete ir apprecējusies, tad viss, kas notiek ģimenē, notiek pēc abpusējas piekrišanas. Tikai 80. gadu laikā vardarbība ģimenē tika uzskatīta par noziegumu.

2. Lobotomija efektīvi iedarbojas.

Katru gadu zinātnieki uzzina jaunus faktus par smadzenēm. Pārsteidzoši, cik maz cilvēki zināja par smadzenēm 50-60 gadus atpakaļ. Laika posmā no 1940-iem līdz 1960-iem gadiem ārsti veica operācijas, kuras bija pazīstama kā lobotomija, kuras rezultātā pacienta smadzenes tika traumētas uz atlikušo mūžu.

1946.gadā psihiatrs Valters Frīmens pirmo reizi pirmo reizi veica lobotomiju, izmantojot metālisku stieni. Viņš ielika instrumentu pacienta acs dobumā, kamēr tas bija pie samaņas. Frīmenam bija ideja ar lobotomijas palīdzību atslēgt to smadzeņu daļu, kas atbild par emocijām, tādā veidā palīdzot cilvēkiem ar psihiskām problēmām tikt galā ar depresiju, histēriju un personības dubultošanos.

Kā var saprast, lobotomija nenostrādāja, un pat vēl vairāk - radīja neatgriezenisku kaitējumu pacientiem, daži kļuva paralizēti uz visu mūžu.

Sakarā ar to, ka praktiski nebija attiecīgu pētījumu, kas saistījās ar lobotomiju, šo procedūru turpināja veikt, neskatoties uz to, ka daži pacienti mira. Nebija nekādas citas alternatīvas cilvēku ar psihiskām slimībām, ārstēšanai.

1. Rokmūzika rada izvirtušu jaunatni

Mūsdienās var droši teikt, ka rokmūzikai ir ļoti liels iespaids uz mūsdienu pasauli. 50 un 60 gadu jaunieši pievērsa tai ļoti lielu uzmanību, jo rokenrols skāra sacelšanās un individuālas domāšanas tēmas, bet vecākiem cilvēkiem tas nepatika. Daudzi restorāni, bāri, klubi un daži muzikālie laukumi aizliedza spēlēt šo mūziku. Pēc smagiem laikiem, caur kuriem izgāja pieaugusī paaudze, jaunieši vēlējās jautrību un komunikāciju, bet pilnā apjomā to viņiem neļāva. Daudzi pieaugušie neizprata rokmūziku un tāpēc uzskatīja to par kaitīgu, bet mūzika bija stiprāka.