Rebeka Romeina — «X cilvēki»

Lai reinkarnētos zilādainajā mutantā Mistikā, franšīzes 1. daļas filmēšanas laikā aktrisei bija jāiztur 12 nogurdinošas grima stundas. Vēlāk izdevās samazināt šo laiku līdz 7 stundām. Bet lielāko daļu filmēšanas Rebeka joprojām pavadīja grima krēslā. Aktrise devās grimēties pusnaktī, lai līdz pulksten 9 no rīta būtu kopā ar visiem filmēšanas laukumā. Vispirms viņas ķermenim tika pielīmētas zvīņas, pēc tam āda tika pārklāta ar zilu krāsu. Nepatīkamākais kostīmam bija tas, ka tas atstāja zilu toni visur. Romeina vēlāk jokoja, ka kolēģi pēc krāsainā nospieduma uz klozetpoda varēja viegli saprast, kad viņa apmeklējusi tualeti.

Džefs Bridžess— «Тronis»

Kostīmu mākslinieki sastapās ar uzdevumu atņemt Bridžesa varonim - “digitalizētajam” Flinnam - visas seksuālās īpašības. Par to aktieris tika ietīts īpašā pārsējā. Un virsū uzvilka cieši pieguļošu kombinezonu. Uzvalka apakšdaļa bija tik cieši pieguļoša ķermenim, ka aktieris kaut kā jokojot paziņoja, ka uz viņa ādas joprojām ir šuvju atstātās rētas.

Dags Džonss — «Ūdens forma»

Daga Džonsa lomu krātuvē ir milzīgs visu izmēru monstru saraksts. Un, šķiet, jau viņu ir grūti pārsteigt ar grimu. Bet darbu pie filmas ”Ūdens forma” Dags tik drīz neaizmirsīs. Aktiera filmēšanas diena sākās 3 stundas agrāk nekā viņa kolēģiem - tas ir, tik daudz laika tika pavadīts grimētavā. Vispirms 4 asistenti uzvilka lateksa kostīmu Džonsam, pēc tam pienāca kārta cimdiem ar membrānām un pašās beigās tika izmantotas uzlikas kaklam un stikla šķiedras ķivere, kurā, starp citu, tika iebūvēts īpašs žaunu vadības mehānisms. Aktieris atzina, ka jutās absolūti bezpalīdzīgs, jo pat nevarēja pats atvērt durvis un bija spiests elpot caur muti.

Emma Stouna — «Favorīte»

Filmas darbība norisinās Anglijā 18. gadsimtā, kad dāmas modes dēļ vēl valkāja stingras korsetes. Filmas aktrises personīgi piedzīvoja, kā ir iespiesties “vaļu čaulā”. Emma Stouna atzina, ka pirmajā filmēšanas mēnesī viņa nevarēja elpot. Glāba tikai mentols. Bet ar to viņas nepatikšanas nebeidzās: pēc kāda laika aktrisei deformējās iekšējie orgāni. Par laimi, Emmai drīz izdevās atjaunot veselību, taču viņa ilgi atcerēsies skumjo pieredzi.

Оskars Aizeks — «X cilvēki. Apokalipse»

Filmas ”X-cilvēki. Apokalipse: ” galvenā ļaundara kostīms svēra 18 kg, bet grima uzklāšana, kas sastāvēja no daudziem līmes un lateksa slāņiem, prasīja vairākas stundas. Pirms projekta uzsākšanas Aizeks bija sajūsmā par iespēju strādāt ar tik lielu skaitu talantīgu mākslinieku. Iedomājieties viņa vilšanos, kad lielāko daļu filmas nācās pavadīt drūmā vientulībā. Kad aktieris pabeidza ainu, viņš tika iesēdināts īpašos seglos un nogādāts atdzesētā treilerī, lai viņu nedaudz uzmundrinātu. Un tā katru dienu. Grima noņemšanas process bija ne mazāk neērts: to no ādas plēsa pa gabaliem - jāpiekrīt, tas ir vēl kāds pārbaudījums.

Мišela Feifere — «Betmens atgriežas»

Ir pagājuši gandrīz 30 gadi kopš filmas “Betmens atgriežas” uzņemšanas, taču aktrise joprojām savu pieredzi atceras ar šausmām. 1992. gadā tehnoloģijas nebija tik attīstītas un, lai uzvilktu ikonisko lateksa tērpu, Mišelai bija jāiziet caur īstām mokām. Pirmkārt, aktrise tika apkaisa ar talku no galvas līdz kājām. Pēc tam, kad viņai izdevās iepiesties ekipējumā, no kostīma tika izsūknēts liekais gaiss, izmantojot putekļsūcēju. Bet ar to mokas vēl nebeidzās. Visbeidzot, latekss tika pārklāts ar silikona bāzes gēlu, lai iegūtu spīdumu. Kostīma valkāšana daudzu stundu garumā ne tikai atstāja briesmīgas pēdas aktrises sejā, bet arī parastu tualetes apmeklējumu pārvērta par veselu piedzīvojumu.

Entonijs Daniels — «Zvaigžņu kari. Epizode IV: Jauna cerība»

Lai uzvilktu 27 kilogramus smagu metāla kostīmu, bija nepieciešamas apmēram 2 stundas. Danielam tajā nācās pavadīt visu dienu, nespējot apsēsties vai pat padzerties ūdeni. Un tas notiek karstajā Tunisijas klimatā, kur notika kāda daļa no filmēšanas. Jau pirmajā darba dienā ekipējuma daļa salūza un atstāja dziļu griezumu aktiera kājā. Viņam nācās atlikušo uzņemšanas laiku pavadīt ar pārsietu kāju. Bet, iespējams, visbriesmīgākā bija filmēšanas grupas vienaldzība: daudzi vienkārši aizmirsa, ka aiz bruņām atrodas dzīvs cilvēks.

Pīters Mejevs — «Zvaigžņu kari»

Pītera Mejeva ciešanas vislabāk sapratīs suņu īpašnieki. Fakts ir tāds, ka Čubakas kostīms tika izgatavots no jaku matiem (pārnadži no buļļu dzimtas) un mohēras. Un, tā kā sāgas 2. daļas uzņemšana tika veikta sniegotā apvidū, Čubakas kažoks nepārtraukti kļuva mitrs un izdalījās pretīga smaka. Un kaut kas mums saka, ka tas bija grūti ne tikai Pīteram, bet arī viņa filmas kolēģiem.

Pols Betanijs — «Atriebēji: Ultrona laikmets»

Sākumā Pols atskaņoja mākslīgo intelektu, vārdā Džarviss. Bet viss mainījās filmā ”Atriebēji: Ultronas laikmets”, kad aktierim tika piedāvāts pārvērsties par Vīženu. Betanijam grima krēslā bija jāpavada 3,5 stundas. Vispirms viņa sejai tika uzklāts daudzslāņains grims, bet pēc tam aktieris tika ieģērbts stingrā spandeksa kostīmā. Dažreiz Pols šādā formā pavadīja 10 stundas un, lai viņam nebūtu tik karsti, kostīmu aprīkoja ar sava veida kondicionieri - caurulēm ar ledainu ūdeni.

Lilija Džeimsa — «Pelnrušķīte»

Ietērpšanās burvju kleitā, kas izgatavota no 12 dažādu krāsu zīda slāņiem, katru reizi ilga apmēram 45 minūtes. Un, lai viduklis būtu nevainojams bez retušēšanas darbiem, Lilija valkāja ārkārtīgi šauru korseti. Tā bija tik cieša, ka filmēšanas laikā aktrisei vajadzēja ieturēt īpašu diētu. “Kad es valkāju korseti, mēs neapstājāmies pat pusdienot. Man bija jāēd burtiski neapstājoties. Tā rezultātā ēdiens netika normāli sagremots un man visu dienu bija atraugas. Es varēju atļauties tikai zupu, jo tā bija vienīgā, kas neiestrēga, ” - sacīja aktrise.

Bonuss: Betmens

Šķiet, ka vienīgais, kas apvieno visus aktierus, kas spēlēja leģendāro Betmenu, ir viņu naids pret ikonisko kostīmu. Visi vienbalsīgi saka, ka supervaroņa tērpa valkāšana bija dzīva elle. Vals Kilmers sacīja, ka kostīma uzvilkšana prasīja stundu un 45 minūtes, lai to novilktu. Un tam bija vajadzīga vesela asistentu komanda. Tāpat tērpā nebija ausu caurumu, kas radīja dzirdes problēmas. Starp dubliem aktieris jutās kā manekens, kurš jābaro caur cauruli. Bet, iespējams, visnepatīkamākais bija tas, ka kostīmam nebija pat bikšupriekšas šķēluma un, lai dotos uz tualeti, aktieriem vajadzēja izmantot asistentu palīdzību. Vēlāk Kristians Beils mudināja dizainerus atrisināt šo problēmu un atvieglot savu pēcteču dzīvi.

Kurš no šiem stāstiem jūs visvairāk iespaidoja? Kā jūs domājat, ka ciešanas bija tā vērtas, vai arī bija iespējams iztikt bez upuriem?