10 + dzīves īpatnības Havaju salās, par kurām brīnās kontinenta iedzīvotāji

Advertisement
Foto: tsp.li
Advertisement

Klusā okeānā pazudušās Havaju salas daudziem asociējas ar 2 vārdiem - “Paradīzes atpūta”. Filmās mums rāda, ka atbraucam tieši uz lidostu ar ziedu vainagiem, bet salinieki visas dienas atpūšas pludmalē un dzer sulu tieši no kokosriekstiem.

 

Mēs arī uzskatījām Havaju salas par mūžīgās jautrības valstību, bet papētījām vairāk un sapratām, ka dzīve tur nemaz nav cukurs. Bet daba ir patiesi skaista un reizēm arī ļoti pozitīva. Ko tas nozīmē, jūs sapratīsiet raksta beigās. Bet pagaidām - aloha, draugi!

Raksta turpinājums
Foto: tsp.li
Šejienes dabas ainas pavisam nav tādas, kā tūristu bukletos un mūsu sapņos

Vēl 80-os salās patiešām bija paradīze: maz cilvēku, brīnišķīgas pludmales, silts brīvības vējš. Bet, kad Havaju salā ieplūda tūristu un labākas dzīves meklētāju plūsma, viss bija pagalam.

Kā sēnes pēc lietus, šeit parādījās jaunas mājas un viesnīcas, tirdzniecības centri un izklaides iestādes. Mūsdienīgā apbūve daudziem šķiet pelēka un drūma, bet mūžīgo sastrēgumu dēļ ātri nokļūt īstajā vietā gandrīz nereāli.
Foto: tsp.li
Kādreiz tukšās pludmales piepildīja atpūtnieku pūļi, bet daudzas piekrastes nekad nav izskatījušās tā, kā to rādīja kino. Havaju salas ir vulkāniskais arhipelāgs, tāpēc piekrasti klāj lava, melnas smiltis un augi, caur kuriem nav iespējams nokļūt pie ūdens.
Neviens jūs nesagaidīs lidostā ar ziediem

Pasniegt katram tūristam ziedu vainagu (to, starp citu, sauc pat lei) ir pārāk dārgi. Sagaidīt pasažierus ar ziediem var tikai daži uzņēmumi, un lidostas vadība to var aizliegt.
Foto: tsp.li
Ja vēlaties saņemt vainagu pēc ierašanās, jāvienojas par to iepriekš. Runā, ka šis prieks nav lēts. Taču restorānā ir iespēja saņemt šādu kaklarotu bez maksas: darbinieki var to uzdāvināt gaviļniekam.

Tūristi uztver ziedus kā izklaides programmas elementu, bet havajiešiem leai ir ļoti svarīga un simboliska nozīme. Vietējie iedzīvotāji saņem vainagu par godu svarīgiem notikumiem un nekādā gadījumā nenēsās to vienkārši tāpat.
Foto: tsp.li
Vietējie ātri izskaitļo atbraucējus pēc apģērba

Mitrais karstais klimats liek havajiešiem ģērbties viegli un nevērīgi. Jūs neredzēsiet vietējo sievieti uz papēžiem vai vīrieti kurpēs, tā staigā tikai tūristi. Salinieki valkā gumijas čības vai vieglas sandales. Pat greznā restorānā var ierasties šortos un čībās, un neviens tam nepievērsīs uzmanību.
Foto: tsp.li
Havaju kreklus šeit ļoti ciena. Raibs krekls un gumijas čības - pilnvērtīgs biznesa apģērba stils.
Attēls
„Pareizie» tūristu krekli tiek pārdoti pat viesnīcās.

Vēl vietējie iedzīvotāji nestaigā pa māju čībās, var neuzvilkt apavus, izejot uz ielas un, piemēram, doties uz kafiju uz Starbucks basām kājām. Kāpēc gan ne?
Foto: tsp.li
Ananāsu izmanto kā zāles

Ananasa augļos atrodas ferments bromelains, kas noņem iekaisumu, uzlabo asins sarecēšanu un atslābina muskuļus. Stāsta, ka ananass pat samazina menstruālās sāpes. Nav brīnums, ka tropiskajās salās viņu bieži lieto medicīniskos nolūkos.

Pēc vienas no versijām ananasi nonāca Havaju salās no Eiropas, kur viņus ieveda Kolumbs. Augļi bija ļoti noderīgi (ilgu laiku viņi izglāba jūrniekus no cingas), bet ļoti dārgi. Havaju sievietes novietoja ananasu uz galda pirms gaidītu viesu ierašanās, un tā auglis kļuva par viesmīlības simbolu.
Foto: tsp.li
Jau ilgu laiku havajieši paši audzē ananases, tāpēc varas iestādes aizliegušas ievest kolibri. Izrādās, putni aktīvi apputeksnē augus, kā dēļ pasliktinās šo augļu garšas īpašības.
Foto: tsp.li
Havajas picu neizdomāja Havajā

Pateicoties vācu televīzijas vadošajam Klemensam Vilmenrodam vēl 50-os gados pasaule uzzināja par grauzdiņiem ar šķiņķi, sieru, ananasu un ķiršiem. Neparastā uzkoda ieguva nosaukumu “Havajiešu sviestmaize”, jo ananass visiem asociēja ar Havaju salām, lai gan, kā jau mēs zinām, augi uz salas ir ievesti.

Klīst baumas, ka Vilmenroda sviestmaize iedvesmojusi Sema Panopolosa restorānā Kanādā pagatavot šādu picu. Kulinārijas jaunumu kritizēja slavenais šefpavārs Gordons Remzijs, un kopumā daudzi uzskatīja ananasu picā par zaimošanu. Vai jums patīk šī kombinācija?
Foto: tsp.li
Dzīvot šeit ir ļoti dārgi

Speciālisti aprēķinājuši: komfortablajai dzīvei Havaju salās ir jāpelna $122 tūkstoši gadā. Mājokļa vidējā tirgus vērtība ir gandrīz $700 tūkstoši, bet $2,7 tūkstoši mēnesī par dzīvokļa īri šeit nevienu nepārsteigs. Savukārt rinda uz īrējamu mājokli ir milzīga, un tas nepavisam nav fakts, ka izdosies iegūt noskatīto dzīvokli. Havajieši saka, ka vienoties par nomu ir tikpat sarežģīti kā pārrunas solīdā kompāniju.

Lielākā daļa produktu ir dārgi, jo tos piegādā no kontinenta. Galons (3,8 l) piena maksā $8,9, 1 kg vistas filejas - gandrīz $12,8. Dzīvnieku barību pirkt nav izdevīgi - lētāk barot ar tunci. Visļaunākais ir tas, ka klimata dēļ pārtika ātri bojājas.
Foto: tsp.li
Bagātajiem gastrotūrismiem šeit ir īsta paradīze

Vietējā virtuvē sajauktas dažādu pasaules nostāju gastronomiskās gaumes. Kad uz salu sāka braukt strādnieki no citiem reģioniem, katrs atveda kaut ko savu: ķīniešu rīsu maizītes, portugāļu virtuļus, puertorikāņu saldumus no banāniem. Lai apslāpētu izsalkumu, strādnieki lika šķīvjos vairāk pārtikas. Šī tradīcija ir nonākusi līdz mūsdienām kā lieli uzkodu komplekti jebkurai gaumei.
Foto: tsp.li
Havaju salās dzīvo daudzi no Āzijas, tāpēc šeit ir arī Āzijas virtuve. Vai vēlaties izmēģināt izsmalcinātus japāņu, korejiešu vai filipīniešu ēdienus? Ja ir daudz naudas, tā nav problēma.

Un vietējie iedzīvotāji, un daudzi tūristi mīl poi. Tas ir biezs ēdiens no cietes, ko tradicionāli gatavo no taro saberztām saknēm. Sakarā ar plašo izplatību, poi sauc par Polinēzijas kartupeļiem. Starp citu, taro sakne bieži aizstāj saldos kartupeļus.

Čūsku salās nav, bet kukaiņu - milzums

Pirms vairākiem gadiem šeit speciāli ieveda 4 čūskas, lai iemācītu suņus medīt rāpuļus, jo reptiļi var nokļūt Havaju salās kopā ar ārvalstu kuģiem. Tomēr savvaļas čūskas šeit nedzīvo.
Bet ar kukaiņiem ir nelaime. Skudras un termīti pēc kārtas uzbrūk mājām, bet no krūmiem jebkurā brīdī var izlēkt niedru zirneklis. Vietējie tarakāni lieliski lido, par ko viņus jokojot sauc B-52, bet gigantiskos simtkājus ir redzējis katrs havajietis.

Bez čūskām uz salām nav arī lielu plēsoņu. Tāpēc savvaļas vistas jūtas brīvi un mierīgi staigā pa ielām.
Foto: tsp.li
Nedrīkst pagriezties ar muguru pret okeānu

Mierīgās pludmales izskatās tikai attēlos internetā. Patiesībā okeāns bieži vien ir vētrains. Gigantiskie viļņi, kas ir tik labi sērfingam, var aiznest sev līdzi atpūtniekus. Tāpēc vietējai māņticībai - nekad nedrīkst pagriezties ar muguru pret ūdeni - ir praktiska nozīme.

Ko pludmalēs vēl nevar darīt, tad piesieties dzīvniekiem. Daži šejienes iemītnieki, piemēram, roņi- mūki, atrodas uz izmiršanas robežas un ir aizsargāti ar likumi. Viņu guļvietas ir nožogotas ar dzeltenām lentēm, kuras pārkāpt ir stingri aizliegts.

Mēs nedrīkstam pieskarties vai vajāt jūras bruņurupučus, par tādām darbībām var uzlikt naudas sodu. Salas iedzīvotāji aicina netraucēt dzīvniekus, kurus tik maz ir atlicis.
Foto: tsp.li
Vietējie iedzīvotāji ļoti godā ģimeni, bet atrast pāri Havaju salās – augstākās sarežģītības uzdevums

Laulātie pols un Brenda, senlietu veikala īpašnieki.

Ģimenes saites ir ļoti svarīgas havajiešiem, bet radīt ģimeni salās nav tik vienkārši. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels, bet tūristi nemitīgi mainās. Uzsākt jaunas iepazīšanās un vēl vairāk sākt ar kādu satikties šādos apstākļos ir smagi.

Situāciju pasliktina milzīgais radinieku skaits, kurus daudzi pirms tikšanās nekad nav redzējuši. Iepazīsies ar jauku meiteni, bet viņa būs tava māsīca. Glābj jauktas laulības, kuru uz salām nav retums.

Šeit joko, ka visi tikai gaida, kamēr kāds izšķirsies, lai ātrāk sāktu attiecības ar atbrīvojušos kandidātu. Bet sastrīdēties ir vienkāršāk par vienkāršu sakarā ar visu diennakti strādājošo “kokosriekstu radio”: pasaki kaut ko vismaz vienai dzīvai dvēselei, un par to uzzinās visi Havaju salās.
Foto: tsp.li
Par dievīgu dzīvi salās nenosauksi, bet brīnumu koncentrācija te ir milzīga

Lielākajai daļai Havaju cilvēku apziņā ir tikai smilšu pludmales un kokosu palmas. Bet šeit ir arī kalni, ūdenskritumi, savvaļas augi un sēnes. Paskatieties paši.

Šo koku neviens nekrāsoja. Tas ir no dabas.

Diemžēl, sakarā ar to, ka pilsētas intensīvi paplašinās, pavairojas arī atkritumi, ko atstāj atpūtnieki, salas daba ļoti cieš. Tāpēc mēs gribētu citēt vienu no vietējiem iedzīvotājiem: ”Tūristi izturas pret Havaju salām kā pret Disnejlendu. Bet tā ir mūsu māja, nevis izklaižu parks.
Foto: tsp.li
Bonuss: smaids no Havaju salas vulkāna

2016. gadā Havaju salās notika Kilaueja vulkāna izvirdums. Un, lūk, kā izskatījās krāteris, kad to uzfilmēja no helikoptera.
Attēls
Foto: tsp.li
Un jūs varējāt paredzēt, ka dzīve Havaju salās nebūt nav bez bez rūpēm? Pēc šī raksta izlasīšanas vai jūs piekristu uz visiem laikiem aizlidot dzīvot uz salām?

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 20:11 19.11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024